Kā iemācīties gatavot ēst

Ēst gatavošana, tāpat kā daudzas citas prasmes ir vienā brīdī jāapgūst ikvienam. Protams, nav nepieciešams to apgūt šefpavāru līmenī un iemācīties gatavot pašus sarežģītākos ēdienus, taču kaut kādi pamati tomēr ir jāzina, jo ēdam mēs visi. Tā ir nepieciešamība, bez kuras iztikt nevarēs, tāpēc arī ar virtuves ierīcēm ir daudz maz jāsadraudzējas. Daudziem jau bērnībā mammas vai vecmāmiņas jau pamācīja pāris ēst gatavošanas trikus vai prasīja palīdēt virtuvē, kamēr pašas gatavoja ēst. Taču ne vienmēr tādā veidā bērni iemācās gatavot vai iegūst par šo procesu interesi. Viss, protams, atkarīgs arī no vecākiem un tā, kādi ēst gatavošanas paradumi ir ģimenē. Ja paši vecāki pārāk nemīl gatavot, bet pasūta ēdienu vai bieži ēd ārpus mājas, tad nekādas ēst gatavošanas prasmes īsti nevar iemācīties. Kaut ko uzsildīt mikroviļņu krāsnī gluži nav nekāda pavārmāksla. No vienas puses, ēst gatavošana nav nekas grūts – it īpaši tad, ja gatavo sev vai savai ģimenei. Tad vari gatavot tā, kā pats vēlies un pievienot tādas sastāvdaļas kādas patīk tieši tev. Ja vēlies kļūt par pavāru, tad tomēr būs jāgatavo nedaudz savādāk, kas arī ir daudz sarežģītāk par vienkāršu mājās gatavotu maltīti. Ēst garavošana ir atkarīga arī no tā, kādus ēdienus vēlies pagatavot. Deserti parasti ir paši sarežģītākie, taču, piemēram, salātus pagatavot ir ļoti vienkārši. Salāti var būt pirmais ēdiens, ko vari iemācīties gatavot, jo tur nepieciešams tikai sagriezt attiecīgos produktus, kā arī pievienot tiem kādu mērci un garšvielas. Ja ēdiens ir jāvāra vai jācep, tad tas jau kļūst sarežģītāk Somijā (pikalaina). Kaut gan no tā nevajag baidīties, jo ne visi ēdieni ir nenormāli sarežģīti. Tā kā mūsdienās cilvēkiem ir ļoti maz laika, ikdiena ir stresa un pienākumu pilna, tad bieži vien ēst gatavošanai paliek pavisam maz laika. Tāpēc arī daudzas receptes ir pielāgotas mūsdienu steidzīgajai ikdienai – ļoti daudz garšīgu ēdienu var pagatavot ar pietiekoši vieglām metodēm, turklāt, tas arī neaizņems pārāk daudz tava dārgā laika. Bieži vien receptē tiek atzīmēta ēdiena pagatavošanas grūtības pakāpe, kā arī ilgums. Ja esi iesācējs, tad labāk izvēlēties pašas vieglākās receptes. Pēc tam, kad tās veiksmīgi sanāks, var izmēģināt jau ko nedaudz grūtāku. Arī tad, ja kaut kas īsti nesanāca – nevajag uzreiz padoties un atmest gatavošanai ar roku – visiem ir bijusi reize, kad ēdiens nesanāk, arī profesionāliem un pieredzes bagātiem šefpavāriem. Ja kāds draugs vai rads labi gatavo, tad vari palūgt, lai pamāca kaut ko pagatavot, vai arī varat kopīgi pagatavot vakariņas. Ēdienu veidi ir ļoti daudz un dažādi, tāpēc ir diezgan viegli izvēlēties un atrast tādu ēdienu, kuru ne tikai ir viegli pagatavot, bet arī tādu, kurš pašam garšos. Ne vienmēr nepieciešams strikti sekot receptei – var pamainīt kādu sastāvdaļu vai kaut ko pacept ilgāk vai tieši pretēji, taču šādas izmaiņas var mēģināt, kad jau jūties pietiekami drošs, lai to darītu. Ja nekad neesi gatavojis ēst, tad labāk sākumā precīzi turēties pie tā, kas receptē rakstīts – tad ir ļoti grūti kaut ko izdarīt nepareizi, jo labās receptēs viss ir uzrakstīts ļoti precīzi pa soļiem. Atliek tikai tam visam rūpīgi sekot līdzi un vēlamais rezultāts tiks sasniegts.

Viegli un ātri pagatavojami deserti

Kā jau zināms, parasti deserti ir diezgan grūti pagatavojami. Bieži vien to gatavošana prasa diezgan ilgu laiku. Mūsdienās, kad cilvēkiem brīvā laika ir ļoti maz, reti kurš ir gatavs pavadīt virtuvē vairākas stundas, lai pagatavotu kūku. Var taču tik vienkārši lielveikalā to nopirkt, turklāt varbūt lielveikala kūka pat būs garšīgāka nekā tā, ko tu būtu pagatavojusi. Tieši tāpēc ir izdomāti daudzi deserti, kuru pagatavošana ir pietiekami ātra, kā arī vienkārša. Reti kurš spēj dzīvot bez kaut kā garšīga un salda. Ik pa laikam ko tādu var atļauties – nebūtu labi kūkas ēst katru dienu. Ļoti vienkārši ir pagatavot biezpiena krēmu – turklāt, to var papildināt ar ko vien vēlies. Ir daudz opciju, ko pievienot biezpiena krēmam – dažādas ogas, augļus, ķīseli, kādu ievārījumu, cepumus vai grauzdētas auzu pārslas. Protams, vari būt radošs un izmēģināt to, kas tev garšos vislabāk. Šāds deserts ir ne tikai vienkāršs, bet arī veselīgs un garšīgs. Protams, tā veselīgums un garšīgums gan ir atkarīgs no tā, ko tu tam pievienosi, kā arī kas nu kuram garšo. Bezē cepumi arī ir viegli pagatavojami – to sastāvdaļas ir mājās ikvienam. Tiem nepieciešams olu baltums un cukurs. Protams, jāatrod pareizās proporcijas, taču kad tas izdarīts, tos pagatavot ir vienkārši. Tas gan nav pats ātrākais deserts, taču cepumus var ēst gan tāpat, gan arī tālāk gatavot kādu saldo, kurā izmantotu šos cepumus. Ja pamēģināsi pats pagatavot bezē cepumus, tad tādus vairs veikalā nepirksi, jo pašam tie sanāk daudz garšīgāki. Turklāt, tu vari pagatavot ne tikai klasiskos cepumus, bet arī pievienot to, ko vēlies, piemēram, kakao, kanēli vai ko citu. Protams, klasiskais deserts – banānu splits – tādu var atrast gandrīz katrā ēstuvē. Arī mājās to var vienkārši pagatavot, jo tam nepieciešams tikai banāns, saldējums un putukrējums. Vari izmantot tādu saldējumu kāds patīk. Arī ar putukrējumu vari izvēlēties – nopirkt jau gatavu vai uzputot pats. Lielisks un ātri pagatavojams deserts, kurš garšo ikvienam. Tāpat var gatavot līdzīgus desertus, piemēram, saldējumam kaut ko pievienot. Vari iegādāties vienkāršu vaniļas saldējumu, taču mājās tam pievienot augļus, ogas, ievārījumu, medu, mērci vai ko citu. Tādējādi nevajag pirkt dārgos saldējumus ar dažādām garšām – šo pašu vienkāršo plombīru vari izmainīt līdz nepazīšanai. Vasaras laikā ogas ir ļoti aktuālas. Piemēram, zemenes vari pagatavot dažādi – var saputot zemenes kopā ar saldo krējumu – iznāks tāds kā zemeņu krēms. To var ēst tāpat vai arī sasaldēt un tas būs kā saldējums. Var eksperimentēt un šādi ar saldo krējumu saputot arī kādas citas ogas vai augļus. Ļoti vienkāršs un garšīgs deserts. Tā kā tam sastāvā ir saldais krējums, tad tas būs treknāks par, piemēram, saldējumu, tāpēc šo saldējumu nevajadzētu aizstāt pilnībā ar šo desertu. Ja vēlies pagatavot kādu nopietnāku desertu, tad vari mēģināt kādu siera kūku – labāk tādu, kura nav jācep. Patiesībā visas tās kūkas, kuras nav nepieciešams cept, ir ļoti viegli pagatavot – tikai nepieciešams salikt kopā visas sastāvdaļas. Šādu kūku variācijas ir ļoti daudz, taču visticamāk, lielākā daļa no šīm kūkām būs daudz garšīgāka, ja to būs iespēja atstāt ledusskapī uz pāris stundām, lai tā savilktos – nav pats ātrākais deserts, taču viegls gan.

Vai labāk gatavot mājās vai ēst ārpus mājas?

Kas tad īsti ir labāk – pagatavot ēdienu mājās vai baudīt to ārpus mājas kādā kafejnīcā vai restorānā? Protams, ne visiem ir nauda, lai regulāri dotos ēst ārpus mājas smalkos restorānos, taču ir pietiekami daudz ēstuves, kurās var labi paēst par pilnīgi saprātīgām cenām. Teorētiski šāda opcija ir atvērta ikvienam. It kā sākumā liekas, ka mājās gatavots ēdiens pavisam noteikti būs labāks, taču ne vienmēr tā ir. Protams, mājās gatavojot tu zini ko tu gatavo – kādas sastāvdaļas liec klāt, cik svaigu produktus izmanto utt. Taču produktus tāpāt mēs visi iegādājamies veikalos, kur par to veselīgumu vai svaigumu ne vienmēr var būt pārliecība. Tieši tāpat kā tad, ja apmeklē kādu ēstuvi. Tāpēc šis iemesls gluži nebūs tas kāpēc labāk ēst mājās gatavotus ēdienus. Vienīgi restorānos un kafejnīcās ne vienmēr tu redzi kā ēdienu pagatavo un ko tur īsti liek klāt. Protams, vienmēr var pajautāt, lai nosauc visas sastāvdaļas (ja tas jau nav rakstīts ēdienkartē) vai arī palūgt, lai kādu sastāvdaļu vai garšvielu nepievieno ēdienam, ja tev tieši tas negaršo vai ir kāda alerģija. Taču tāpat nevar īsti būt drošs, ka nosauktās sastāvdaļas patiešām tur arī būs. It kā jau restorāni nemēdz pārāk mānīties, taču nekad nevar zināt. Šādi ir jāuzmanās vairāk alerģiskiem cilvēkiem, jo arī restorāna darbinieki ir tikai cilvēki un cilvēcīgi var aizmirst, ka nevajadzēja kaut ko pievienot kādam ēdienam. Mājās gatavot šādā ziņā tomēr ir nedaudz drošāk. Taču tas nebūt nav iemesls, lai nedotos ēst ārpus mājas. Iešana uz restorānu vai kafejnīcu ir kā piedzīvojums, to var izveidot arī kā tādu tradīciju – reizi vai divas reizes nedēļā paēst kaut kur ārpus mājas. Ja galīgi nav laika, lai kaut kur tālāk izbrauktu vai paceļotu, tad vismaz šādā veidā varēsi nedaudz izrauties no mājas. Ēšana ārpus mājas ir arī daudz vienkāršāka – atliek tikai nokļūt vēlamajā ēstuvē un izvēlēties ēdienu. Pašam nekas vairs nav jādara. Un arī netīrie trauku kalni izpaliks. Šādi paveras daudz lielākas iespējas pamēģināt ko jaunu vai eksotisku. Tādi neparasti ēdieni vai smalki deserti var būt grūti vai sarežģīti pagatavojami, it īpaši, ja ēst gatavošana nav tava stiprā puse. Taču vienmēr var aiziet uz restorānu, lai saprastu vai šis ēdiens tev vispār garšo un varbūt ir vērts iemācīties kā to gatavo. Vai varbūt tieši otrādi – tas nav to pūļu vērts. Daudzi uzskata, ka mājās gatavot sanāk izdevīgāk, nekā ēšana ārpus mājas. Ne vienmēr tā tas ir. Protams, ja katru dienu plāno apmeklēt smalkākos Rīgas restorānus, tad tas izmaksās diezgan daudz, taču var paēst arī ne tik smalkās vietās. Turklāt, ja dzīvo viens pats vai divatā ar kādu, tad ne vienmēr mājās gatavot ir tik izdevīgi. Dažreiz ir grūti nopirkt mazu produktu iepakojumu, lai pagatavotu kaut ko 1 cilvēkam, tāpēc rezultātā daudz produktu sanāk izmest, jo tie vienkārši sabojājušies. Taču aizejot uz restorānu vari mierīgi paēst viens pats bez nekādām problēmām. Turklāt, arī mājās gatavojot produkti ir jānopērk. Ja vēl pierēķina klāt izmantoto elektrību, gāzi, ūdeni un savu darbu, tad beigās tā cenu atšķirība nemaz nebūs tik liela. Ja ir noskaņojums paēst ārpus mājas, tad to vajag darīt.

Nepieciešamie virtuves piederumi

Lai pagatavotu dažādus ēdienus ir iespējams nopirkt visdažādākos virtuves piederumus. Ja agrākos laikos bija vienkārši nazis, karote, kausiņš, katls, panna utt., tad mūsdienās ir iespējams iegādāties ļoti daudz gan noderīgas, gan pilnīgi nevajadzīgas lietas. Protams, ir daudz vieglāk nomizot kartupeļus ar speciālo mizotāju, nevis ar parastu nazi, taču ir daudz tādu nopērkamu virtuves piederumu, kurus tev nemaz nevajag. Piemēram, ir iespējams nopirkt ķiploku tīrītāju – tajā ieliekot daiviņas, tas noloba ķiploka miziņu. To var pavisam vienkārši izdarīt ar parastu nazi, jo šo mizu noņemšana nav nekas sarežģīts vai grūts. Savukārt speciālo ierīci pēc tam vēl jāmazgā, kā arī tā nav izmantojama nekam citam. Ja pavēro virtuves piederumu veikalus, tad var atrast daudz tādu lietu, kurām ir tikai viens specifisks pielietojums – ja šī funkcija nebūs vajadzīga ikdienā, tad nav lielas jēgas šo produktu iegādāties. Kaut gan tad, ja tas patiešām atvieglo kādu darbību, tad varbūt, ka tā ierīce arī noderēs tad, ja to lietos arī tikai laiku pa laikam, nevis ikdienā. Arī cenas šīm precēm nav no tām lētākajām, līdz ar to, labāk tiešām padomāt vai šie piederumi patiešām būs nepieciešami. Patiesībā pilnīgi pietiek ar pašiem vienkāršākajiem piederumiem, lai būtu iespējams pagatavot visu, ko vien vēlies. Galvenais un svarīgākais virtuves priekšmets ir nazis. Ikvienā virtuvē ir nepieciešams patiešām labs un ass nazis, lai būtu iespējams sagriezt visu vajadzīgo. Ieteicams būtu arī nažu asinātājs, lai pēc kāda laika nažus varētu uzasināt, jo ikviens nazis agrāk vai vēlāk kļūst neass. Nazim ir ne tikai jābūt ne tikai asam, bet arī tā rokturim ir jābūt ērtam. Ikdienā, protams, nenāksies kaut ko griezt vairākas stundas, taču griezt būs daudz vieglāk, ja nazis tev būs pietiekami ērts. Tad būs viegli sagriezt arī grūti sagriežamus produktus. Laba panna arī ir ļoti svarīgs virtuves priekšmets, jo pavisam bez cepšanas iztikt būs grūti. Ir jāizvēlas laba panna (iespējams būs dārga), taču tāda, kas labi kalpos ilgu laiku. Ja ir cepeškrāsns, tad ļoti noderīgi ir dažādi cepamtrauki – gan dažādiem ēdieniem, gan uzsildīšanai, gan desertiem. Arī griešanas dēlīši ir sastopami ikvienā virtuvē – parasti vairāk nekā viens. Ir ieteicams dažāda veida produktus – gaļas, zivis, dārzeņus – griezt uz atevišķiem dēlīšiem, nevis uz viena un tā paša. Dēlīšu daudzveidība mūsdienās ir ļoti liela – tie ir ne tikai no koka, bet arī no dažādiem citiem materiāliem. Ja jau ir nepieciešama vismaz viena panna, tad, protams, ir vajadzīgi arī katli. Labi būtu, ja būtu vairāk nekā tikai viens katls, jo vārīšana parasti notiek biežāk nekā cepšana. Turklāt, ir vajadzīgi dažāda izmēra katli – gan pavisam neliels, gan ļoti liels. Viss gan arī atkarīgs no tā, cik cilvēku dzīvo mājā – ja dzīvo viens, tad pavisam liels katls nebūs nepieciešams. Ļoti svarīga virtuves sastāvdaļa ir arī kausiņš – lai varētu ieliet, piemēram, zupu. Cilvēki vienmēr gatavo zupas – citi biežāk, citi retāk, taču tās tiek gatavotas. Ja nebūs kausiņa, tad zupu būs grūti ieliet bļodiņā. Ja kausiņš tomēr nav, tad zupu var ieliet ar krūzes palīdzību, taču labāk tomēr nopirkt kausiņu. Pārējo virtuves piederumu nepieciešamība ir atkarīga no tā, cik bieži gatavo, cik daudz cilvēkiem un kādus ēdienus biežāk gatavo.

Kur meklēt labākās receptes

Ikviens, kurš kaut reizi ir mēģinājis pagatavot kaut ko ēdamu, ir izmēģinājis arī kādu recepti. Receptes izmanto ne tikai iesācēji un cilvēki, kuri parasti ikdienā negatavo – tās ir domātas ikvienam, arī profesionāliem pavāriem. Mūsdienās piekļuve dažādām receptēm ir ļoti vienkārša. Agrāk katrā mājsaimniecībā bija kāds recepšu bloknots, kur receptes tika pierakstītas un nodotas no paaudzes paaudzē. Šobrīd tas ir daudz vienkāršāk un daudziem nemaz vairs nav tādas recepšu pierakstu klades. Protams, ir cilvēki, kuri labākās receptes paglabā, taču ar roku receptes tiek pierakstītas reti. Viens no recepšu avotiem ir dažnedažādas recepšu grāmatas. Jebkurā grāmatnīcā iespējams iegādāties visādas grāmatas – gan biezas, gan plānas, gan visādiem ēdieniem, gan tikai desertiem vai uzkodām utt. Katrs var atrast kaut ko tādu, kas interesē, un kādi ēdieni pašam labāk patiktu. Recepšu grāmatu cenas ir tādas pašas kā jau cita veida grāmatām – tās nav pārāk mazas. Var jau protams sagaidīt kādu akciju un nopirkt šīs grāmatas lētāk, taču ikdienā tās nav nemaz tik lētas. Tās pirkt nav izdevīgi, ja plāno izmantot tikai vienu konkrētu recepti vai arī neesi pārliecināts cik bieži šo grāmatu izmantosi. Ja gatavošana nav tava ikdiena, tad ir liela iespēja, ka tu recepšu grāmatu neizmantosi (vai izmantosi reti) un tā lielāko daļu sava mūža pavadīs vienkārši stāvot plauktā. Taču, ja gatavošana tev patīk, un tu to dari bieži, tad jauna recepšu grāmata būs ideāls pirkums. Tomēr joprojām aktuāls paliek jautājums – cik ļoti var uzticēties šīm receptēm? Teorētiski tām būtu jābūt precīzām, jo tomēr ir tikusi izdota grāmata, kas tomēr nav nekāds lētais prieks, tāpēc tur visam it kā būtu jābūt kārtībā. Taču vienmēr pastāv iespēja, ka ir ieviesusies kāda drukas kļūda, kuru neviens nav pamanījis. Kādā romānā vai dzejas grāmatā šī kļūda var arī palikt nepamanīta, taču recepšu grāmatā, kur tiek norādīti produktu daudzumu, proporcijas, gatavošanas laiks utt. tas tomēr ir diezgan svarīgi. Ja ar pavārmākslu esi uz tu, tad iespējams sapratīsi, kur ir ieviesusies kļūda, taču, ja neesi tik zinošs šajā jomā, tad šī kļūdainā recepte tā arī paliks neizmantota. Mūsdienās ļoti populāra vieta, kur iegūt receptes ir internets. Ir ļoti daudz portālu tieši šādam mērķim – tur tiek publicētas dažādas receptes. Un atkal tas pats jautājums – cik ļoti var šīm receptēm uzticēties? It kā jau vispārzināms fakts, ka ne visam, kas rakstīts internetā var uzticēties. Bet kā gan to pārbaudīt? Pie tam, internetā var kļūdīties (un kļūdās) daudz biežāk, nekā iespiežot grāmatas, tāpēc nopērkot recepšu grāmatu tomēr ir mazāka iespēja, ka tur būs kāda kļūdaina informācija. Taču ar interneta receptēm ir jāuzmanās – ja recepte ir publicēta kādā zināmā un labi pazīstamā portālā, tad recepšu autentiskums ir daudz ticamāks nekā tad, ja recepte ir publicēta kādā maz zināmā vietnē vai kādā forumā. Dažām mājaslapām ir opcija, kur cilvēki var novērtēt katru recepti un pievienot savus komentārus vai atsauksmes – uz to ir vērts skatīties, jo ja receptei ir slikts vērtējums, tad tur iespējams kaut kas nav kā vajag. Kā arī varbūt kāds komentārā ir norādījis, kur ir kļūda vai arī ko šajā receptē vajag pamainīt. Katrā ziņā pirms gatavot jaunu recepti kādām viesībām, labāk to izmēģināt mājās, lai pārliecinātos, ka ar to ir viss kārtībā.